Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es izeju caur tevi.

Es esmu nogrūsts zemē, dubļos
tālāk nav vairs kur
Es esmu izķēmots un locīts
no visām malām nažus dur

es guļu, pat ne tā
es lodāju
tu mani pazemoji
jā tu

Bet...lēni, lēni...kā aklais tumsā
Es ceļos uz ceļiem, pret sienu
Atkal..., es sitienus nejūtu vairs tavus

Es piecēlies – tu brīnies...
Es kājās, paceltu es galvu
Es redzu tevi, tavu noplukušo spalvu
Es redzu, maziņš tu un niecīgs un
apkārt gaiss tev ir pat smacīgs

Es eju, izeju caur tevi
Es izaugu caur ciešanām
Tu spēkus negribēdams devi
Viedokļi par dzejoli
 mazsgreekss  2005-01-07 11:36 
Smagi, Bil...:))
 Bils  2005-01-07 11:37 
:)))...a kam tagad viegli...:)))...
 mazsgreekss  2005-01-07 11:38 
Jā, kam?:))
 puuchuks  2005-01-07 11:48 
Tev ljoti labs dzejolis!
Tieshi tagad juutos taapat!!!:(((
 Bils  2005-01-07 11:57 
puuciit, es gan taa nejuutos...bet meegjinu saprast kaa citas juutas...:)))
 ieva987  2005-01-07 16:05 
Pārāk dramatiski,gribas meklēt kādas līdzības...
 qap  2005-01-07 23:51 
Pārtapšana....he hē
 bediga  2005-01-08 17:17 
tev ir loti skasts dzejolis ari man patik saceret dzeju tu rule vai tu neveletos ar
mani tuvak iepazities
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu