Muļķe fantāzija...

Es dzirdu kā iepilas ūdenskrāns,
Un izmainās apkārtnes tēls,
Bet ūdenskrāns tā pilēt neapstāj,
Tik skaņa un sāpes,tā kāpj.

Vannā tik mierīgi strautiņš tek,
Ļodzās un apstāties negrib.
Asiņu peļķīte sajūsmā dreb,
Draudzīgi žilete paspīd.

Tumši aizkari acīm sāk liegt
Pamanīt gaismu aiz durvīm,
Spēka jau paliek par maz lai vēl kliegtu
Varētu,viss jau te pludo.

Pārlauztas vēnas jūt spriedzi kā loks,
Loks,kas ir zvērīgi pārspriegots...