Ar vērienu

Nav jēga lekt no peciem metriem,tikai sakropļosies,
Nav jēga darīt sīkas kļūdas,tikai sasmērēsies.
Dzīve ir tik akla,sīka,reizēm sabaidīsies,
Nav ko bīties,viss pa īstam,dzīvot vēlreiz nāksies?

Viss ko darīt grūd ar spēku,kāda jēga kaut ko slēpt?
Esi atklāts,nāc ar grēku,atklāj to un pamest skrej.
Labāk uzliesmot kā zvaigznei,nekā klusi blāvojot,
Tāda mana dzīves jēga,tomēr krītot pacelšos.

Dzīvē emocijas pildīt,lai tās sprāgst un uzvirmo,
Neslēp tās,lai nāk ar dvesmu,nodot pirti pasmejot;
Lai tie visi,kam ir bailes,lai reiz celjas neskatot,
Kāda jēga citu dēļ ir savu dzīvi noziedot?

Nebaidīties aizspridumiem ik uz soļa sastaptiem,
Tā tie visus nokontrolē,neljauj izpausties-tik vien?!!
Lai jau tie,kam dažāds baida,lai jau tie ar paliek tie,
Būsim citādi un baudā atļausim sev atšķirties!