Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ja taa

Ja es buutu Dievs
Aadama un Ievas celji nekrustotos
Bet ja es esmu Dievs
Tad visa shii dziiwe
Ir viena elle
Kurai ar plikaam kaajaam ejam cauri
Kjerot briinumus
Un dazhreiz nenokjert
Un dziiwe apstaajas bezjeegaa
Un viss beidzas...
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-12-27 12:00 
:) Iespaidīgs darbs. Nekā daudz un tajā pašā laikā pietiekami.
 Felisita  2004-12-27 17:00 
Jā, runā jau, ka Lilita bija jauka sieviete! Par brīnumiem: īsti nesapratu - tas ir
tā, ka pie tā pierod? Un tad, kad to pēkšņi nav, iestājas bezjēdzība? Jēga ir, ka ir
brīnumi? Brīnumi, manuprāt, ir neikdienišķais. Bet, ja bija runa par nejaušībām,
jaukām sakritībām, tad nebija nejaušība, ka Ādamam ar Lilitu dzīve vēl nebeidzās...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?