Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vairaak vakardienas

Ir momenti taadi kad viss ir kaut kaa
Un viss speej liidz dziileem aizkustinaat,
Tad krusa no debesiim pamelnaam
Tev spiezz skriet peec foto un iemuuzzinaat.

Tu pasmaidi veejam,kas saldeet taa censhas,
Tu shodien tu uztver kaa sabiedroto;
Tev shodien taa liekas,ka vinjsh tev ir draugs
Un reizeem tik miileet tevi paskolot.

Tu ieraugi stabu un nobucho to,
Tu shodien to redzi kaa miiljoto,
Un kabataa santiimus atrodot,
Tu juuties kaa miljonu mantojot.

Man smiekli tik naak par niansi sho,
Ka dzejolis shis ir par vakareejo,
Bet shodien no noskanjas vakareejaas
Ir sirdii man tikai atminjas!
Viedokļi par dzejoli
 Felisita  2004-12-27 16:13 
neskatoties uz pirmo iespaidu (kas sākās pēc pirmo 3 vārdu izlasīšanas un
nostiprinājās 1. rindas beigās, stabili), jūtu 19. gadsimta iespaidu. jā, viss, ko tu
savā ceļā, būdams iemīlējies un bezgala iedvesmots no tā, satiec, tā savādi
aizkustina! par šo sajūtu var uzrakstīt veselus dziesmu ciklus
 zemenjuks2  2004-12-27 16:16 
Es esmu meitene.
 Felisita  2004-12-27 16:44 
[par to es nešaubījos. Tu nedaudz pārprati - tas bija domāts, iespējams, nepiedodami
vispārīgi. es zinu, tas vairs nav modē]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?