Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atdzimšana…


Sakaltis zars guļ rozavās tuksneša smiltīs
Kas to lai zina no kā un kāpēc tas vītis
Simt tūkstoš naktis pārmainījās
Bet es vēl aizvien neatlaidīgi vēroju
Pastiepu roku pret sauli un tvēru pēc liesmas
Ja miris tad miris…
Un pelni caur vēju lai atdzimst tad..
(2001.gada augustā.)
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-12-24 11:51 
Kaut kā atgādina askētiskos luterāņu kapus.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?