Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tai nomodaa

Pēc ungunsgrēka uguns puķe zied
Pēc ziemas lūztot upēs ledus iet
Dzimst prieks un bēdas klusi pienāk klāt
Un kas to jūt tiem gribas nerunāt

Mirdz acu skati pārdeg pusčuksti
Zūd mirkļi laicīgie kas pārdoti
Vien pusnakts slēpjas it kā klusumā
Lai redzētu vai esi nomodā

Tai nomodā kad saule apžilbusi
Tai nomodā kad lietus sastindzis
Tai nomodā kad prieks tev atņem visu
Tai nomodā kad ceļš tiek ierādīts

Ja tas ir tā tad priecājies un raudi
Par to ko ieraudzīt tev skauģi ļauj
Skries domas debesīs un lejā līs
Un tikai tava sirds tās atpazīs
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-02 13:15 
Ļoti labi, lieliski! ;)
 monnaelisa  2004-06-02 13:17 
vari, Tu vari!! burvīgi!
 agiiiiite  2004-06-02 13:19 
Labs!!! :)
 Guaraana  2004-06-02 14:17 
Man patika, sevishkji jau pirmai pants, bet iisti nesapratu tresho pantu, kas
atshkjiiraas arii formas zinjaa. Es veel pagaidaam neesmu piedziivojusi prieku , kas
man atnjemtu visu , nez kaa cilveeks tad juutas, man paziistams prieks , kad nekas
lieks man nepieder, nu apmeeram kaa celjiniekam , kas priecaajas par visu , ko redz.
Iisteniibaa autorei ir savdabiigs skats uz dziivi , un tas man ljoti patiik,lasot
tavu dzeju var sho to pamaaciities ...
 LIFE_KILLS  2004-06-02 15:00 
vērtīgi, tiešām!
un skaisti!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?