Kad neviens neaicina

Bez alternatīvas apkārt klīstu
Paflirtēju ar tantiņām
tuneļa galā
Patuklā smaidā atsedz tās zobus
Skrūvspīles apskauj man galvu
Un noriet
Saule
Mirst diena
Slāju pa Vecrīgu
Meklējot cilvēcību
Un eksistences jēgu
Bet varbūt patiesībā vienīgi iespēju
iedzert
Par velti
Gribu viņu-
kaut ko cēlu un tīru
Bet varbūt īstenībā to vienu,
kas neredz rītu un negrib neko
īstu.