Neprāts.

autors: Bellinja [dzejoļi]

Klusiem čukstiem,
Saldiem maldiem
Ielavos tavā sirdī,
Kur nemirstīgas sāpes man lemts sēt.
Iekāre un kaisme,
Ko tevī radījis mans tēls
Liek zaudēt apziņu.
Neprāts, kam dots mīlestības vārds
Lēnām pārņem tevi.
Ar vieglām skrambām
Līdz dziļākām brūcēm
Es tavā sirdī savu vārdu rakstu.
Tev mani pieminēt būs mūžam lemts...
Bet neiegūt nekad.
Nekad...

(04.11.03)

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-06-02 11:26
Nekad, nekad, nekad - beigas kā no marša. :) Bet vispār mandomāt, ka trūkst oriģinālsalīdzinājumu par jūtām. Kā lai saprou ko jūti? Peimēram man neprāts ir migla un aptumsums, zilums uz kājas - vai šajā dzejā tas domāts???
Bellinja	2004-06-12 19:48
prāta sajukums.. tas i domāts tā
Dzuuda	2004-06-19 17:56
Neaizskarami skaisti:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!