Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

rudens

Rudens lapās ietinies
Aiz vēja ēnas paslēpies
No rudens dvašas sastindzis
Pie savām jūtām atgriezies
No jauna visus apsteidzis
Viņš cenšas visu pasauli
Ar lapām kopā samaisīt
No aukstuma viss sarāvies
Savā dziesmā aizrāvies
Lietus lāsēs samircis
Viņš vēlas visu pagātni
Ar rudens lāsēm notīrīt
Rudens vējā sašķobies
No visa apkārt nobijies
Savās sāpēs aizmirsies
To visu viņiem pametis
Viņš cer to - gaišo nākotni
Ar pavasari sagaidīt

Savās jūtās sapinies
Kā rudens lapās satinies
Viņš krāsas cenšas sarindot
Pa atvilktnītēm saliekot
Bet viss jaucas, duļķojas
Un nebēdnīgi niekojas

Kā dzīve var būt balta, rozā, dzeltena,
Kad šitā ar to spēlējas?
Un nemanot tai piejaucas
Un pelēks, brūns un melns...
Viedokļi par dzejoli
 Personiba  2004-12-12 17:43 
Šamējais,laikam kā jau minēju patīk vislabāk...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?