........................………………viegli ar kjemmiiti pa stiklu XIII…

oglīte gail cigaretes galā
izkūp dūmos un pelnos
domas un sapņi
kaut kur atskan soļi
[pīppauze beigusies]

* * *

ar ķemmīti pa stiklu
skaņa griezīga un asa
dzīve ir tāda kāda tā ir
Dieva roka bez nodoma
un mērķa
[skatiens vientulībā]
ar ķemmīti pa stiklu

* * *

es pieraxtu textus
kā citi katru dienu
pieraxta vēju nokrišņus
un gaisa temperatūru
meteoziņas un dzeja
varbūt ir tāda laikmeta
kardiogramma
[kaut kur Kubā peļķes vīst
un Rīgā kafija tasē atdzisusi]

* * *

mēs zvaigznēm naktīs
stāstām savus sapņus un stāstus
[viņām tā dziļi vienalga]
bet viņu mirdzēšana
būtu tikai fizika
tikai pašsadegšana
ja mēs tam nedotu
vārdu

* * *

senajā Rōmā
[ir saglabājušies raxti]
kādām zēnam piesprieda nāvi
viņš piečurāja zibeņa kapu
[demokrātija ir - čurā kur un
kam gribi.. pats vainīgs]

* * *

mana nāve šodien vai rīt
neko pasaules gaitā
vairs nevar izmainīt
[ja nu vienīgi pēc miljoniem gadu
es kļūšu par naftu]