===

Lietus līst uz asarām,
un nekas vairs neliekas tik sīks
kā paša balss
un sirdspuksti.

Ziemas saulē elpa stingst,
un zem ādas asins krakšķ-
ledus saldē atmiņas.

Viss uzreiz tik kristāldzidrs,
viss tik..
slaktējošs;
negribas vairs aizmirsties,
vairs pakārties,
bet esi jau piedzēries.

Ar ledus cirtni pārsteigts dievs-
tev pie lūpām asins mirdz,
un kairā straumē aiz kakla grimst.

"Kur tad vairs nu paslēpsies,
ja vien kapu neraksi,
un zemi virsū nekrausi?",
tā mācītājs ausī kunkst.

Vai kāds jums sirdī dzimst,
kāds pavisam svešāds prieks,
no kura elpa stingst
un gribas pakārties,
gribas murrāt, atdoties..