pametot ``zonu``

žēl
ka te vairs nav
tā džeka
kas man mācīja bebrus sist
un KĀ viņš mācēja pirst
ieejot atpūtas telpā
es jūtu tā smaka vēl IR
un liekas
apmetums no griestiem birst

žēl
ka te vairs nav tas puisis
kurš nezināja ĪSTOS vārdus
viņš stūma dienassegu sāņus
un gārdza
kur tad ir tas ānuss

žēl
ka tā meitene vairs neaprijas
un vairs nesaka
piedod kristap
es šodien esmu stulba

žēl
ka nav vairs neviena
ko piesiet pie gultas
vai pabāzt pagali zem spilvena

žēl
ka vairs nav agronoma
tefteļa un hroņas
(tikai pludiņš
katru trešo vakaru
pa gaiteni veļas
līkām kājām
mīkstās čībās)