Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dienā pietrūkst gaisa

Pasaule iemiga šonakt-
Izgāju paelpot es;
Zināju, ka ārā
Kaut kas pēc ļautiņiem nes.

Lai guļ, lai izbauda nakti;
Lai nomierinās viss;
Lai norimst skaņas viļņi;
Lai noskaidrojas debesis.

Tad sagaidīšu mēnesi
Un runāšu ar Dievu;
Tad ieelpošu gaisu es,
Lai izšķaudītu nievas.

Cik burvīgi, ka vēl mums ļauts
No mājām iziet naktī,
Kad sapņi uzvirmot vēl var
Ik solī un ik taktī.

Nāks rīts, un ielās izbirs ļaudis
Kā zirņi pa caurumu maisā;
Bet neiešu ārā tik es,
Jo dienā man pietrūkst gaisa.
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2004-11-20 18:45 
Tā saucas homofobija laikam :)
 Bils  2004-11-20 20:18 
...nešķaudi, kad runā ar Dievu...nesadzirdēsi...
 4everkristaps  2004-11-21 17:18 
shitais jau labaax...
 Felisita  2004-11-21 17:35 
par šķaudīšanu - jā, reizēm šķauda arī no spilgtas gaismas! tas ir dabas labākais
spontānas atbrīves paņēmiens
 Felisita  2004-11-21 17:35 
reizēm ausis arī atkrīt tādā vīzē vaļā
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?