Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,

Sirds pārvērtusies akmenī
Tās vietā nav nekā;
Vienīgi melns tukšums.
Melns krauklis sēž
Un ķērc nokaltušā zarā
Kārtējo reizi...
Melns kaķis pārskrēja pār ceļu.
Melnas domas un melni darbi
Sirdsapziņas klusumā mirst/
Nav nekā tāda,
Kas liktu apstāties un atskatīties.
Nav nekā tāda...
Kas apturētu virzību visu//
Nekā tāda,kas liktu aizdomāties.
Negodīgs liktenis iecirtis zobus
Katrā no mums...
Atrautais gabals no dzīves
Sāpēs sarauties liek[
Nav jau ko likt pretīm-
Lai būtu daudz savādāk;
Palikt parādā nav vērts...
Viedokļi par dzejoli
 stepeszieds  2004-11-13 19:22 
cik žēl, ka vinemēr kaut kas mirst...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?