vārdi...

tai ielā, kur mūžīgs ir miers,
tur visi vēl guļ,
balsis satinas mākoņos un klusē.
vari mierināt sevi, mani mīlot, kā sevi pašu,
bet šodien mīla ir aukstāka par ledu.
un man nav tev, ko teikt.
visi vārdi, tie pārvēršas pelnos, sadegot mīlā
un man nav tev, ko teikt.
visi vārdi, tie pārvēršas pelnos, atstājot mūs.. mūs sadegot
un sapņos tavos, sapņos zvēri nāk ciemos
un maigi tev pieglaužas klāt.
tu noglāsti kādu. kādu no tiem, kas tik svešs,
kas otrreiz vairs neatnāks pie tevis.. pie tevis.
visas pasaules ielas savienojušās vienā,
es eju pie tevis, bet paeju garām.
kad pusnakti sitīs, man atgriezties sevī,
kad lēni, lēni izplūstu no tevis.
un man nav tev, ko teikt
visi vārdi, tie pārvēršas pelnos, sadegot mīlā
un man nav tev, ko teikt.
visus vārdus, tos paņēma svešais, aizejot naktī.. bez manis, sev līdz.