Iedod man..... smaidu

Ir kāds klusums skaists,
Kas pārņem mani dažreiz.
Ir tāds apslēpts smaids,
Kas liek man raudāt kādreiz.
Un ir arī zvaigznes, mēness,
Bet tevis nav un nebūs.

Bet kādreiz,
tikai reiz
Es vēlētos, lai tu esi,
Lai tavās lūpās būtu smaids
Un arī tā saules gaisma,
Kas mani sildītu,
Kas mani apskautu
Un...mīlētu, ja vari.
Bet, vai tu to vari,
Vai māki?
Tas nav viegli,
Un es negribu, lai būtu,
Jo tad nemaz nebūtu tevis,
Un beigās nebūtu
Arī manis.