Atvadas!

Stāstu, sev tās nav atvadas
Pat tad, kad skatos es
Kā tu aizej!
Tās nav atvadas!
Zvēru neraudāšu!
Pat tad, ja asaras riesīsies acīs
Neraudāšu!
Saki, kas lika tev būt tādam?
Postīgam, nicinošam, reize`m mīlošam.
Tavs acu skaties, vai saldais lūpu pieskāriens?
Tu esi mans sapnis, ko mīlēju es.
Un kad lūgšu tev, to piedošanu
Nav svarīgi kurš bija vainīgs
Jo es tavos ceļos kritīšu
Ja vien tas liks tev atgriesties
Es zinu citi būs, kas nāks
bet kāda tam jēka, jo mīlu tevi vienu....