Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laika sprīdis

Ārā tumst...
Saule jau pazudusi...
Cilvēki uz ielām paliek mazāk.
Tikai viena klīstu te
Bezcerībā un tukšumā!
Man asaras līst
Un skumjas māc un moka,
Jo neesi tu blakus man!
Varbūt lemts nāvei?
Nē, vēl jānodzīvo mirklis
Varbūt atnaksī tu kādu dien`...
Un es būšu glābta:)
Bet tu kā nenāc, tā nenāc!
Eh to nolāpīto dzīvi.
Kas var mainīt tevi?
Nevines!!!
Tikai...ja vien...
Eh nu labi pateiksu ar`
Ja vien mēs kopā būtu!
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2004-09-30 18:53 
..ievietots programmas "biezpienmaize" ietvaros..
 success  2004-09-30 19:11 
cilvēkI uz ielām paliek mazāk vai mazāki?
 angelindevilskin7  2004-09-30 20:29 
standarta ietvaros,bet taada taa dziive ir...es nenoliedzu 6iis juutas...
 4everkristaps  2004-10-01 11:51 
itkaa jau sameeraa normaali, tikia taas beigas taadas smiekliigas un izjauc visas
rindas....
 alex1242  2009-05-28 17:53 
Nezinu kā pārējiem bet man tas šķiet lieliks! Aizskar dvēseli un liek pašam
bēdāties!
Kad lasīju uznāca lielas skumjas jo pašam ir bijušas līdzīgas sajūtas!

Tev padodas! Bet viss nokārtosies un es ceru un ticu ka viņš atnāks!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?