Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

NESLĒPIES

Tu sēdi viena mājās un gaidi kādu brīnumu
Tu pat uzkrāsojies un uzliec lūpām spīdumu
Tev liekas, ka liktenis par visu parūpēsies
Un viss tavā dzīvē uz labu nokārtosies

Tu vari sēdēt mājās kaut desmit dienas
Un ja nekas nenotiek, kā biji domājusi, tad asaras tev ir lielas
Bet kā tu nevari iedomāties, ka iespējams liktenis nepastāv
Un dzīve tikai no laimes brīžiem nesastāv

Īpaši jau ja tu sēdi mājās un par kaut ko tikai sapņo
Un sēžot pie televizora savu dzīvi plāno
Tev vajag iet ārā un ņemt gandrīz visu ko dzīve tev sniedz
Un mēģināt dabūt to, ko tavi sapņi tev liedz

Tikai tad tev dzīvē laime uzsmaidīs
Un tavi draugi tevi ar atplestām rokām sagaidīs
Tev saviem spēkiem vajag ticēt
Nevis laimi sapņos meklēt

Tu neko nepanāksi sēžot uz vietas
Lai cik arī skaistas tu vilktu kleitas
Neviens tavu skaistumu neredzēs, ja sēdēsi savā čaulā
Pat tusiņā tevi neredzēs, ja sēdēsi malā

Tev gar degunu palēnām aiziet dzīve
Tā sēžot drīz jau būs klāt pusmūža krīze
Tu nevari visu laiku sēdēt tādā tumsā
Un ļaut, lai tava dzīve pārvēršas murgā

Tu vaino citus savās neveiksmēs un tajā, ka tavi sapņi nepiepildās
Vaino tajā, ka tava dvēsele nekad laimīga nesajūtās
Bet tu iznāc ārā un aplūko saules gaismu
Un iespējams drīz kāds zēns tev veltīs vārdu maigu

Tā turpināt, kā tu, vairs nevar
Tas pat manus nervus aizskar
Nāc ārā un šai pasaulei parādi sevi
Un tu redzēsi, ka tā parūpēsies par tevi

(04.06.2003.-pl.23:54)
Viedokļi par dzejoli
 KARLINE  2004-09-07 10:41 
tāds labs autogēnais treniņš :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?