Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

***

Šī diena kā upe
Tik mierīgi aizslīd garām;
Mākoņi spoguļojas
Baltām, cakainām malām.
Putni atlido, aizlido,
Pasmeļot veldzi knābītī savā-
Tai mazā, kur tikai diviem pilieniem vietas,
Cik pieticīga šī zeme cietā;
Zāle lekna gar upes malām,
Bet kalnā, tai kalnā
Smilgas vienmēr pēc lietus ilgojas...
Diena kā upe
Tik mierīgi, tik mierīgi
Aizplūst garām,
Lai atbrīvotu vietu nākošai,
Tai, kas būs,
Bet vēl nepieder mums...





Viedokļi par dzejoli
 pooh  2004-05-28 18:46 
tai kalnaa
smilgas vienmeer ilgojas.
riitdienas speeka
 Lodveida_zibens  2004-05-28 19:21 
Nezinu, nezinu. Man šis likaš mazliet par garlaicīgu un nevis no mierīgum-nolemtības
sajūtas, kuru cik sapratu šeit bija vēlēts teikt, bet gan no tiem dabas aprakstiem.
Nu arhaiska daba, tāda gandrīz kā pilsētnieka acīm, kas tikko izskrējis ganībās. Daba
ir iespaidīgāka, tai ir smaržas nevis atklātnītes, kā tas izskatās šeit.
 _Salome_  2005-02-21 18:46 
rišas un cakas, viss maziņš un grib paglābties no industrializācijas. pietrūkst govs
tēla, uz ko vedina minētā zāle leknā gar upes malām
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?