Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tas ir mūsos

Tas trauslums un maigā sirds daba mirdz viļņos.
Vieglo vēja brīžu skartās vasaras dienās,
Kad svelme dedzina domas un vārdus,
Pie jūras sabužinot ik matu cirtu pār plecu...

Liekot justies labāk un elpot vieglāk,
Kad kāds salauž Tavu uzticības nastu,
Pārvēršot vientuļàs klintīs dzīvas jūtas,
Triecot tās kā okeāns smagos viļņus pret krastu!

Tas maigums un trauslums,
Kas ne ik vienas sirds dabā...
Sevī ko patiesu un skaistu glabā -
Spēju mīlēt, piedot un dāvāt... nesabradāt
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2023-09-15 08:12 
Manuprāt- lielisks darbiņš.
 gobis  2023-09-15 20:40 
pateicība autorei,
kura cenšas reanimēt
Dz Dz ...
 straume22  2023-09-16 17:37 
Cien. autores dzeja sasaucas ar iepriekš rakstīto...
Jūras tēma, vieglo vēju
brīze...
"Es gribēju kā jūras brīze viegli
Ik ar vilni krastam pieskarties
Un
liegi just Tavus sirdspukstus -
Ne pret klintīm sistus, nodotus ..."
(Autores adias
darbiņa rindas)
 adias  2023-09-16 23:35 
Paldies :)
 Runcs  2023-09-17 23:25 
priekš mīlas nojautu dzejas, tāda saraustīta ritmika pat der, bet ja tā nopietni -
pat ēdams..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?