Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pavasara spēriens

Sakritušie koku zari,
Pēc vakarnakt bijušās vētras
Kā mirušo rēgu gari,
Šķeļ zemē padziļas rētas.

Un gaudo vēl vējš aiz stūra,
Kaut kur vārt’ rūmē klusi,
Tam dzīve liekas sūra,
Jo meklē tas Dienvidu pusi.

Tik putniņi krūmājos priecīgi dzied,
Tie zina, ka ziemai jau laiks projām iet,
Kaut negribas tai tiešām tas dikti,
Ka plosoties jau palicis galīgi slikti.

Bet pavasaris piesit kāju savu,
Tas gatavs veidot ainavu tavu,
Kas iepriecēs sirdi radot to košu,
Un doties tam pretim ar soli drošu.
Viedokļi par dzejoli
 Eduards74  2023-03-23 19:33 
Vai tik tas nav zakc Aspāzijam?
 straume22  2023-03-23 21:06 
KuraiJs i Aspāzijs?(nezin)
 straume22  2023-03-23 21:06 
KuraiJs i Aspāzijs?(nezin)
 Maarka_Tvans  2023-03-26 17:56 
Pirmie divi panti nerezonē ar pēdējiem diviem.Trešā panta vidū klupiens..Manuprāt.
 jukas  2023-04-01 20:46 
Pēc pirmā šausminošā panta, arī pēdējais cerību uz ko labāku nepārliecina .
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?