Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ja atnāktu Salatēvs

Par ko gan es muļķītis skumu,

Raugoties vakaros sveču liesmās,

Uz ko gan es cerēju naivais,

Raugoties naksnīgās debesīs zvaigznēs.

Ne laiku man atpakaļ griezt,

Ne skūpstus ko sniedzām viens otram.

Mīla, kas šķita būs bezgalīga

Nu izplēn jau visuma bezgalībā.

Ja atnāktu Salatēvs un ļautu man dāvanu izvēlēties,

Es palūgtu viņam vienu,

Lai mīlu man citu vairs nedāvina.

Lai atnākot gadam Jaunam,

Sirds mana lāstekā vēršās.

Es nevēlos vairāk mīlēt,

Jo skaistāk vairs nemīlēšu,

Bet mazāk vairs nevajag man.

Vairs neiedegšu es sveces,

Nevēlēšos, lai lāsteka krūtīs man pil,

Un ja reiz ar lūkošos zvaigznēs,

Tad tikai tāpēc,

Ka lāsteka krūtīs to visuma aukstumu mīl.
Viedokļi par dzejoli
 Eduards74  2023-01-03 13:56 
(uzbur ainiņu) "Salaveča skūpsts", "Sniegbaltītes .....", ......
 Njutons  2023-01-04 18:01 
laiks kļūt pieaugušiem.
To var noteikt , kad Salatēva vietā sāc likt uzsvaru uz
Sniegbaltītes gaidīšanu...
 Runcs  2023-01-12 20:15 
Es nevēlos vairāk mīlēt,
tikai mazāk un
nav pat fakts
ka sanāks
 Pucina62  2023-01-16 02:39 
Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?