Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laiks paies.

es atkal gribētu sagaidīt pavasari,
māt tam ar kreimenīšu reibinošo smaržu,
lai nesāp vairs uzplēstās rētas un sadzīst brūces...
mazliet jau par vēlu skriet vējiem līdzi,
un, pat stāvēt ir grūti,
jo nav vairs tā pleca, tā balsta
tā arī nav bijis...
es atkal gribētu sagaidīt pavasari,
un vasaru, rudeni un jaunu ziemu
tā spēka ir pamaz un kājas vairs netur
jo nav vairs tā pleca, tā balsta
tā arī nav bijis...
man draugos būs ceļa spieķis
es atceros – to ņēmu reiz sēnēs
zem koka, lai pabakstītu, paceltu sūnas
un nodauzītu kādu vecu piepi...

Laiks paies.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2022-11-23 11:11 
straumaacijs un raksta?
:O
 Cerinju_Peeteris  2022-11-24 01:25 
..
 Njutons  2022-11-25 09:26 
..Kas tad tai Straumei ar kā jām? Ja jau šitā raksta par spieķiem un iztrūkstošā
drauga pleca...
 straume22  2022-11-25 10:49 
Tas pats, kas Njutonam ar galvu.
 Njutons  2022-11-25 15:50 
jā... kur dibenkājas... kur galva...
 Sienazutrenkataja  2022-11-25 16:34 
Vai spieķis tā ir bēda kāda..
Mēs visi tiksim reiz pie tāda.
Ar spieķi pats uz
kājām tiec
Un slinķus ar uz priekšu triec.
Nāks pavasars..un ziedus plūksi
Un vēl
pēc jauna spieķa lūgsi.
 lapsu_aacis  2022-11-30 18:41 
2022-11-25 10:49
:DD
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?