Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...paliksi

Es vēlējos Tev laimi sniegt,

Bet sanāca vien skumjas dāvāt vakaros.

Es vēlējos Tev dāvāt mīlu,

Bet šķiet vien sāpes dāvāju.

Tev grūtos brīžos roku sniedzu,

Bet šķiet vēl grūtāk visu darīju.

Es atveru nu sirdsvārtus

Aiz kuriem Tevi glabāju.

Man vienkārši nav tādas varas

Aiz vārtiem Tevi paturēt.

Ja vēlies lido līdzi taureņiem,

Es viņus arī atlaižu.

Bez Tevis man tos nevajag,

Kā arī viņiem manis vairs.

Bez Tevis tiem manī par šauru,

Bojā tie ies.

Un viņi jau nav vainīgi,

Ka Tevi noturēt es nespēju.

Es palikšu ar rudeni

Un aukstiem ziemas vakariem.

Sildīšos ar atmiņām,

Ar skūpstiem kurus sniedzām,

Apskāvieniem, mīļiem skatiem.

Tie paliks mūžam manā sirdī,

Tos mīļā gan es paturu.

Ar cerību,

Ka vārtus no iekšpuses Tu aizvērsi,

Ar taureņiem un sevi

Manā sirdī paliksi.
Viedokļi par dzejoli
 Njutons  2022-09-16 18:36 
.. nebiju dzirdējis par tauriņiem sevī. tam taču nav sakars ar tauriņiem galvā???
 straume22  2022-09-20 09:17 
Rudens melanholija...
Bet tomēr, tomēr - "...paliksi"
Cerība nemirst, tā tikai
pieklust...
 lapsu_aacis  2022-11-02 17:36 
CT, " tak nee" ir krievu patapinaajums no odesas zhiiCu "taki ņet". nomaini uz
muusu pashmaaju "kur nu"
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?