Pilmēness sonāte

Mēness gāzās ezerā
Tieši tur- ap vidu.
Kāda velna pēc es pliks,
Ūdensrozei pakaļ bridu.
Mute pilna mēnessgaismas
Dibens pliks no tiesas!
Ūdens roze puspuvusi
Dēles līp pie miesas.
Mana mīļā dziļā miegā
Šķiet, ka maita, dus!
Es te peros pliks pa dūņām
Mēness ņirdz un apkārt kluss.
Došos mājās ieraut graķi,
Sūds pār stenderi, lai krīt!
Bikses uzkāŗšu uz krāģa,
Nolādēts! Man gribās rīt.