Nezināmais Sprīdītis

Rietēja mēness, nelēca saule,
Zvaigznes debesīs vārgi čūkstēja!
Klīda vēl spoki, zvīļoja prauli
Vardes kliedza purvainā muklājā.
Sprīdītis lāpstoja sentēvu zemi,
Cerēja atrast viņš naudas podu,
Migla pacēlās, kūpēja lēni
Sprīdīts no elles izraka jodu!
Sīkais, laid vaļā- man jāvāra kungi!
Dabūsi princesi sevīm pie sāniem,
Piedevām dāvāšu plūškoka rungu,
Ja nu sieva tev traucētu plānus.
Sprīdītis iesmējās, pustumsā nopirdās,
Pieņēma nelabā sniegtās dāvanas.
Lūk arī saulīte palēnām rādījās
Rādot šim ceļu pie savas māmiņas.