Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Līdzi

Bet tumsā tik daudz zvaigžņu spīd!
Plaukstām aizspiežu plakstiņus cieši...
Ar delnām un sirdi uz iekšu,
Lai tikai Tu mazāk ciestu!

Gribu līgoties priežu galotnēm līdzi -
Grīļīgos uguns glābšanas torņos,
Kad vēji un cikloni nāk
Saknes mūsu un būtību sadragāt!

Nāc man līdzi!
Es Tevi mīlu!
Klusi pirms vētras čukst jūra...
Bet nedzirdi Tu un pazūd it viss...

Paisuma dotais...,
Un bēguma paņemtais atpakaļ jūrā līdzi...
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2022-07-26 19:13 
es esmu jūra
kas apskalo
mūsu pasaules krastus
mīlestība
apvārsnis tālum
tāls
bezgalīgs dziļums
jau aprijis tūkstots mastus
uz lūpām un mazliet
acīs
sāls
un tas nekas
ja neesmu iezīmēts
atlantos un navigācijas kartēs
tu manī
noslīksi
kaut kad
nejauši
tik un tā
mazliet par vēlu
vislabākie glābēji
startēs
es esmu jūra
es zinu kā
 straume22  2022-07-28 11:13 
Tiešām lieliska Dzeja! Ekselenti!
 straume22  2022-07-28 11:24 
Manā skatījumā betbetmens darbiņš ir šim talantīgajam duetam pirmsākums - adias
darbiņš drīzāk turpinājums.
Bravo - abiem!
 Maarka_Tvans  2022-08-09 21:16 
Abi - ar baudu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?