...

Es nealkstu skatienu
Vai vārdu, kas pilni tukšuma
Un debess lietusgāžu
Ar līdzjūtības frāzēm sāktu!

Es nevēlos ar lauztu spārnu
Kā kaija ķērkt pār bezgalīgo okeānu!
Un sevī ļaunatmiņu glabāt!
Vien iet tālāk!

Tālāk par līdzpilsoņu drūzmu
Un dzīves ilūziju
Ka tā tam jābūt, un līdzi jānāk
Sapņus nogalināt...

Es zinu daudzus no jums
Un jūtu, cik grūti sadedzināt
Savas sirdis un citu jūtas
Liedaga smilšu graudos sevi slēpjot bez pēdām...