Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nenodod mani

Un kas Tev teica,
Ka tā nekad nenotiek,
Kad pēc vetras jūrā
Tik kluss un smaržīgs gaiss... neko Tev neaizliedz?!

Kas neļauj Tev ticēt -
Sirdspukstiem un jasmīniem pavasarī -
To reibinošai patiesībai?!
Bet vairāk cilvēku meliem?

Kas liekas Tev svarigāks par to?
Pienākums, pieradums,
Vai Tavas sirds dzīvie čuksti -
Nonodod mani vairs!

Varbūt vēl pēdējo reiz
Nobirušiem ābeļziediem lūgšu
Par āboliem nenovāktiem
Un dvēseli tik samulsušu...

Nenodod mani, nepārdod
Par dažiem centiem
Pagātnes noliktavā
Lūdzu
Viedokļi par dzejoli
 Njutons  2022-06-19 14:58 
Ndevējiem nepienākas piedošana! Tādus slīcina, kar vai citādi ļauj pamest šo
nodevības vietu...
 straume22  2022-07-12 15:13 
Vēl kādu brīdi lūgšu ābeļziedus palikt. Tie ir tik skaisti...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?