Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

mandarīnu lauki apsnigušie

ar dievpalīgu
un melnām rokām
sev uzbūru
vienstāva kamelotu
nekas pārpārēm
tāds mazs savs stūrīts
kur vienam pabūt
kur bruņas novilkt
kur apzināties
kāds tukšums valda
pie ozolkoka
apaļā galda
viss dzīves saldums
kur cukurtraukā
viss dzīves baltums
kur sniegs
snieg laukā





Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2022-01-31 11:03 
ak kameloC... ak brunjas...

tu man atgaadini shito, es teu iesuutiis
illustraaceju shitam riimeejumam!


ceepee KUSH!!!!
 Meriseta  2022-01-31 11:05 
Mandarīnu lauki ir bez neviena mandarīna.
 lapsu_aacis  2022-01-31 12:01 
nu tak, apsnigushi! :DDDD
 straume22  2022-01-31 13:13 
Kopš kura laika mandarīni aug laukos? (paš ar no laukiem, skaidroiJ situācijS, aug
jau desmito gadu) Stādījumi – zin, plantācijas, ar, dzirdējuS.
Kassi „mandarīnu
lauki”?
Mandarīnus dažreiz sauc arī par tanžerīniem vai klementīniem, lai gan
korektāk būtu, ja par tanžerīniem sauktu tikai sarkanīgi oranžus mandarīnus, bet par
klementīniem vienas konkrētas mandarīnu šķirnes augļus. –šito , ar, dzirdējuS
kaUkur.,drošivien, ka Dzdz.
(filosofē)Par piStācijām vēl naU bijuš dzejas...

teikt.
 lapsu_aacis  2022-01-31 14:00 
:D straumaacijs dedzina!
 Njutons  2022-01-31 19:57 
Man garšo ananāsi...
 RRAGANA  2022-02-15 14:22 
Patika👍
 Neparasta  2022-03-17 18:24 
Savs stūrīts ir vajadzīgs.....
Labs....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?