souvenir

autors: vakarveejsh [dzejoļi]

man pielīp vārds
rudens lapa
vēl tīrs
līdz zemei neticis
skaists un miris

es bēgu no vārdiem
bet tie mani pienāk

liptin lipa liepu lapa
viss aplipis lapu
dzeltenām un sārtām
kā tāds ezis
zem tām
es spurains un šķērsām

* * *

lāstekas vēl mirdz
bet novīst leduspuķes
pavasara rīts

kā neviļus es
tevis aizskaros
nu tavā smarža tinos
kā vējš no dārza aizkaros

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Runcs	2021-04-04 23:06
he, tīkami
lapsu_aacis	2021-04-04 23:16
psc, ja es nezinaatu ka tu turj neiri, es padomaatu,ka tu pa kluso lasi saraksti unj kospektee to te! :D prjam kaa uudenii skatiijies!
straume22	2021-04-05 07:53
Viss par aizskariem un aizkariem patīk. Padziļina darba jēgu un rosina būtiskām pārdomām.
klusaisMiileetaajs	2021-04-05 11:10
Kur ir robeža starp smaržu un smaku? :)
Maarka_Tvans	2021-04-08 17:05
Smaka nāk no sevis, bet smarža ir mākslīgi tapināta.
allldis	2021-05-19 11:17
Hmm..."Kur ir robeža starp smaržu un smaku? :)" Droši vien to nosaka deguns...individuālais!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!