Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Cik labi...

Cik labi sevi nepazīt
un domāt –
manis vispār nav
šai pasaulē
zem vientulīgā mēness,
kas sardzē stāv
nakts debesīs
un seko -
kā mēs sapņojam,
lai tad, ja kāds
par mani apjautātos,
atbildētu –
nē, nav rādījies,
ir manīts tikai
rīta baltā miglā,
kur slēpjas tie,
ko gaidām mēs visvairāk,
bet neredzēsim,
protams, it nekad,
vai diena tā vai nakts
šai dīvainajā pasaulē,
kur gaisma – tumsa
allaž divatā.




Viedokļi par dzejoli
 Runcs  2021-02-19 17:14 
mazliet safisos lasīdamsdamies, bet šķietpaņēma
es 3. no beigām būtu iepirdis - šai
dīvainajā saulē..
 lapsu_aacis  2021-02-20 03:29 
nu nau shitais taus pantmeers..
 bariss  2021-02-20 13:30 
NU varu pamēģināt savādāk.

Cik labi sevi nepazīt
un domāt –
manis nav
zem
mēness sirpja vientuļā,
kas naktīs sardzē stāv,
un seko -
kā mēs sapņojam,
lai
atbildēt, ja kāds
tur mani gribēs sameklēt,
un jautāt – kāpēc tā?
Tas teiks

nē, te nav rādījies,
ir manīts tikai tur,
pa rīta miglu maldāmies,
un citur -
it nekur nekur.
Tai miglā ir
vai diena, nakts,
tie kurus gaidām mēs,
ko nesatikt
vairs it nekad
mums šajā pasaulē.
Tā liekas visai dīvaina
un nesaprotama,
jo
gaismu - tumsu neizšķirt,
tās allaž divatā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?