Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Un tā tu skaties

Un tā tu skaties
pasaulē caur logu,
kā viss visapkārt
nomainās tik ātri,
tad diena - nakts,
tad vasara un ziema,
tad mākoņi
kā baltas vates pikas -
zilas debesis,
tad viļņu šļakatas uz rokām,
karstā saule -
maigā mēnesnīca,
vējš, kas aizjoņo
kā mazais palaidnieks...
un klusums
tavā laimes akvārijā,
kur brīnumainas zivis peld,
un plīvurotām astēm
rada prieku,
kā vairāk tur kā zvaigžņu debesīs
un smilšu
viņa krasta liedagā.





Viedokļi par dzejoli
 Runcs  2021-02-11 07:29 
kad brīvo nervu galu atlicis tik maz,
ka kairināties tikai retais ļaujas,
tad
dekādes, no lēni vilktām ragutiņām,
par disko strobu pārtop ...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?