Varbūt

Varbūt, ka tā nebija viņa, šķita kā sapnī it viss.
Varbūt ne viņa, bet es visu to biju domās tai piešķīris.

Varbūt tā tiešām... kailā neziņa, kuru krāšņās drānās es ietērpis
un bijusi maldīga miņa, jo es biju noguris.

Biju noguris tālajā ceļā, meklēdams tevi ikbrīd,
sekodams stariņam tumsā, kas tik tālu tik neaizsniedzams spīd.

Apstājos vientuļš uz brīdi... atpūtai, domas vien trenc.
Varbūt vēl paieties sprīdi, visapkārt tumsa man’ lenc.

Izrauties gaismā es alkstu, tumsā tik ilgi bij lemts
vienam ar sevi būt kopā... šķiet tagadne esam tik sen.