norūpējusies

autors: Sinilga [dzejoļi]

Tu manus taureņus
Vienā mirklī izbārstīji,
Klusi iečukstot ausī,
Ka tā rīkoties nedrīkstēji.

Lasu savus taureņus
Kopā, bet nesteidzīgi;
Mirdzot gaviļu priekā,
Labi, ka tu to izdarīji.

Tveram šos taureņus
Jau abi un kaislīgi,
Ļaujot tiem izsprukt,
Lai spēlētos bezgalīgi.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Cerinju_Peeteris	2021-01-01 13:14
..vrb pēdējais pants ir par daudz? no zināma vispārinājuma .. tas padara textu par konkrētu? pieredzi .. tostarp “abi” kaut kā nojauc (pa)ticamību ..
lapsu_aacis	2021-01-01 13:49
man baisi atgaadina knjopesmaates "dzeju", kur vinja sveshas sievietes viiru jau piekto gadu apdzejo kaa savu. iespringstot jau var dadomaaties, ka vecis izpulkjeejis no nabas pa muti laukaa taas lepidopteras, bet te galvenaa nau - dzejas. sausi fakti, stabinjos, viena rinda no katra staba = arj liidziigu iSSkanju. laikam domaata aCkanja. tikai kam?
lapsu_aacis	2021-01-01 13:49
unj veel kas. tas ko jau agraak teicu - literaaraa nabadziiba - taurenji veederaa - taa ir idioma, kura piesaistiita ne tikai konkreetai atrashanaas vietai, bet arii jeegai unj pat pierakstam. tie taurenji nevar mainiit atrashanaas vietu. un tu tos nekaadi nevari salasiit, ja nu vieniigi, zirnjus paareedusies neizbezdi. unj shai momentaa, taa tava dzeja zaudee ne tikai jeegu, bet kljuust nealjo. vot , ja tu prastu rakstiit, akcents nebuutu neuzkaadu - raapojam pa zemi un abi lasam kopaa. nu nebuuutu. buutu viens moments, kur butu piemineeC chuksts ausii. un taalaak sekoti apspeele arj to, kaa taurenji no zemnabas tilpuma transformeejas, materializeejas unj izlido no savas dziivesvietas. un tikai taurenji, jo lasiitaajs momentaa saprastu, ka runa gan par viirieti, gan seksu, gan visu paareejo. un bez visaadiem - izbeera, raapoju, lasu un baazhu apukalj. NEVAJAG dzejaa nolaisties liidz taadiem primitiivismiem. taa dzeja ir. tobish, ja reiz tu njem apspeelei taadu auKstveertiigu idiomu kaa taurenji veederaa - luudzama, nenolaid latinju unj ieturi sho te metafoorisko stilu!
lapsu_aacis	2021-01-01 13:51
lai gan man ne visai patiik tie insekti veederaa, paraadiishu fikso piemeeru unj izmantoshu runci.
klusaisMiileetaajs	2021-01-03 13:04
Par kukaiņiem arī dažreiz labi dzejoļi sanāk.
Sinilga	2021-01-10 14:00
Mēģinu tikt laukā no jūsu augsta līmeņa inteliģences purva, bet man neizdodas. Vienalga babulis paplunčājās. Katram autoram savs Lasītājs - vienam patīk tikai puķe, otram zeme, kurā tā aug, trešajam viss kopā, ceturtais tikai brien un brien, neko neredzot ..
lapsu_aacis	2021-01-12 20:32
jo vaitaak tu uSSveerti referee uz savu aBBizhoto natuuru, jo dumaak iSStaas. shaadi savas akcijas uz mana reekjina nepacelsi. pati tak redzi, piedziedaataajbabulji tevi arii aiz rocinjaam vairs netur un nepaijaa. zini kapee ? tapee , ka irj apniciigi klausiities vienu un to pashu chiikstosho plati.
Sinilga	2021-01-13 03:50
l_aa.., neglaimo sev, neko neceļu, jo man nav ko celt - tukšumu nevar pacelt. Apnicīgi? - tikpat apnicīgi, cik la._.cis perfekti gramatiski pareizie komentāru teksti. Abpusēji.
lapsu_aacis	2021-01-15 00:15
redzi, lai liktu otros svaru kausos mani, teu buutu jaapanaak, lai man buutu analoogjiskas suudziibas parj aBBizhu. nu, vai lai es rakstiitu Čopapala kakpapala, tad vareetu meegjinaat parj argumentu izmantot manu speciJaali pa shiem paCMit gadiem iSKopto komentstilu... bet tas noziimee to, ka paprieksh buutu jaapastraadaa. jaapakritizee, jaapamato kritika. tobish - darjbs, kuru ieguldiit praatiigaak buutu sevii, ne manii. nu a kas uz tukshumu atnesas... tukshumam piederaas apkaarteejaas vides iipashiibas, svaru, tilpumu, bliivumu unj agregaatstaavokli ieskaitot! fizika. 6. klase.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!