Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Saules ēnā

Zvīņu pārklātās debesīs -
Saule izsīkst un nodziest tuksnesī...
Tavās acīs zilās jūra grimst,
Un viņai līdzi - mana sirds!

Vari mīlēt mani un arī nīst,
Visu dzīvi nievāt un nepazīt!
Vien pelnu gruzdošās mēlēs -
Ogles neizliksies un kvēli plēnēs...

To dzirkstis kā zvaigznes visumā -
Atdos visu, kas bija tām dārgs!
Kā saulrietā jūra debesis skūpstot,
Pirms tumsas mūsu sirdīm lūztot...

Mākoņu pārklātās debesīs - pelēkās,
Kad lietus un vētras mūs izmetās,
Es Tevi lūdzu, neaizmirsti par sauli,
Kas aiz tām, mūs vienmēr pasargās...
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu