Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sunīša sirds

Viņa mīlošā sirsniņa apstājās
Manu silto roku glāstos...
Viņa ķepiņas skūpstīju -
Pirms ietinu palagos baltos...

Visuzticamākais mans draugs
Un sirsnības acuraugs
Aizgāja...
Atstājot mani, mirkstot asaru strautos...

Beznosacījuma mīlestība, uzticība -
Līdz nāve mūs šķirs...
Tāda ir mīloša suņa sirds!
Bet cilvēku - bieži nodevīgas un vājas...
Viedokļi par dzejoli
 allldis  2020-11-24 01:21 
Labs un reali precízi!Merci!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu