Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...Tavs

Šis lietus ir neīsts,

Netici tam.

Tu atgūsi mani,

Ar pēdējo lāsi, kas aizmuks no bailēm,

Ka iztvaikos tā, kā visas līdz tai,

Kā viņas māsas, kas dzēlīgām mēlēm

Graužoties ādā skrāpēja sirdī, dvēseli vēloties izrotāt rētām.

Nebaidies mīļā,

Tas lietus ir neīsts,

Nav viņam varas.

Līdz vēl es būšu,

Es dzīvošu Tev.

Tev jātic, un zini,

Tas it nemaz ar nav grūti,

Vien palūko augšup,

Krīt pēdējā lāse,

Lai aizmuktu prom.

Tu atgūsi mani,

Būšu es Tavs.
Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2020-11-10 10:54 
..kam tik ļoti piedāvājies ???
 lapsu_aacis  2020-11-10 11:02 
vot es ar padomaaju - shitoo medaino meeli!!!

prjam prasaas edmunda mednja balsaa
pateikt - ne nu buus, ne nu kaa-a...

gaaaaidi es peec gadinja
jeeemshu tevi see
tii naa..

;DD
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu