Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Liekam būt

Es rītos draudzējos- ar mēnesi bālo,
Bet vakaros mīļa man saule sarkanā, tālā.
Pa dienu ar galvu mākoņus stumdu,
Bet vakara krēslā taisu sev jumtu.
Pa dienu to vējpūtis saķiebis
Labi ka nav to nonesis.
Es domāju iedzert tad kefīru
Uz celma, kur redzēju Lapsāciju.
Bet šamējā uzglūn no ceriņu krūma,
Jau tuvojas nakts- tik tveicīgi drūma.
Pil sviedri no sejas, ko straumes nes,
Un pats sev liekos pilnīgi svešs.
Spēs sadziedēt ikdienā sagrābtās brūces,
Vien konjaks no gaisa, no mākoņu tūcēm.
Varbūt, ka pienāks kāds svešinieks
Un sitot pa plecu teiks- viens no mums lieks!


Viedokļi par dzejoli
 vanadziene56  2020-07-20 21:56 
Daža odioza personība ar lielo burtu pat pavīd dzejolī. Kur nu bez prātvēderu
gudrajiem komentāriem..
 lapsu_aacis  2020-07-21 01:00 
nuu, mees vismaz iram odioozi, mums irj i praaC i veeders. :DDD
ak, man turj kommaa
nesalikaas, ceru, ka tas neizraisiis maagaskrampjus, saaposhaas galvas sindroomu unj
kaa reultaatu lieko svaru?!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu