Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vienkārši atmiņās

Man negribas ilgi vairs gaidīt,
Pat ūdens sausumā gurst:
Gar acīm novīd kā filma,
Un tajā esi kaut kur:

No upes, kad nāci ar krūzi,
Vējš savādu saldumu dvesa.
Pa ceļam pogājot blūzi,
Tu ilgas un sapņus man nesi.


Viedokļi par dzejoli
 Cerinju_Peeteris  2020-07-14 11:12 
..
 Runcs  2020-07-14 11:26 
un šis kā fona mūzika .. https:--open.spotify-track-7cs7MLtAWvsdf3w5kBvfK2
 lapsu_aacis  2020-07-14 23:28 
piestraadaa shito tiiraak! baiglaPs!
 vivita60  2020-07-15 10:55 
Pilnīgi gribas turpinājumu....
 straume22  2020-07-15 11:21 
Sausumā naU ūdens. Putekļi vien.
 viola04  2020-08-30 19:43 
Skaiti.
Turpinājumā:Bet ilgas un sapņis man dzisa, jo nereāls šķita man tas, un
krūze no rokām Tev krita, jo ticības laimei bij maz.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu