DZĪVES SMARŽA

DZĪVES SMARŽA

Pa rītausmas vārtiem
Šurp vasara brien,
Žēl zāles, ko nopļaus,
Lai smaržotu siens.

Šī dzīve kā nebeidzams maratons,
Kur sajūties skrējiena čempions,
Uz augšu pa spirāli dzīve iet,
Hei, skauģi tur pakājē, pagaidiet!

Svilst pēdas, jo uzberztas tulznas jau,
Bet pareizā ceļa zem kājām nav..
Tas iedomu lielceļš tik taka vien,
Kas līkloču cilpas man dzīvē sien.

Mīļais, skrējienā piedalies tu, arī es,
Kā daļa no svētītās pasaules.
Nekas šajā dzīvē nav bezgalīgs,
Ir laimīgs, kurš citiem ir vajadzīgs.

Pa saulrieta vārtiem
Kad vasara brien,
Žūst zāle, kas pļauta,
Un smaržo jau siens.