Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...nesākās

Nē, nav tie pavasara,

Īstermiņa jūtu pali.

Un brilles rozā arī nav.

Ir saulriets, bez Tevis nebaudāms,

Ir zvaigznes, kuras ir,

Bet nemirdz tās.

Es, mīļā, vēlos, lai Tu zini,

Ik mirkli simtiem domas

Pie Tevis aiztraucās,

Un ceru es, ka vismaz viena,

Caur visiem sietiem,

Līdz sirdij Tavai izlaužas.

Paldies, ka esi,

Tai piekļāvusies pasakās.

Es, mīļā, vēlos, lai Tu zini,

Bez šādām domām

Nevieni rīti man tagad vairāk nesākās.
Viedokļi par dzejoli
 farruca  2020-04-12 09:55 
..bet dzīvē viss ir savādāk ...
 straume22  2020-04-13 16:24 
Pēdējā rindā ir izteikts viss un ļoti par daudz.
Rīti nevienam nejautās vai tiem
sākties. Tie nāk, iesperas loga spraugā ar spilgtu saules staru. Ja ir mākoņi, tad
sākumā iesperas mākoņos(filozofē)
Izlasa pēdējās divas rindas citādāk:
"Bez šādām
domām rīti
Man tagad vairāk nesākas"
(nepamāca, neierāda, ar rādāmo pirkstu nevēdā)
 Susurlacic  2020-04-14 12:29 
raksti Closing, raksti ! :)
 klusaisMiileetaajs  2020-05-13 15:12 
Closings gadiem, kā pamanīju, netiek ar to bābu nekādā galā. :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu