Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pilāts

Slēpdams neapzinātas bailes,
nepatiku bezkaislīgo,
centurions zibens gaismā
noziņo par izdarīto.

Beidzot prokuratora tiesu,
Jeruzaleme pērkona dārdos.
Līdz pat rītam Poncijs Pilāts
atkārto vēl un vēl kaut kā vārdu.

Brīžiem pāri nodrebas debess,
dzenot to dziļā izmisumā,
atcerēties liek svešinieka
acis bērnišķi nevainīgās...

Pretī zvaigznēm paceļ viņš skatu
retās aizmirstības slāpēs...
Deniņus tā kā naglas caurdur
mirkļi, šķēpa asmens sāpēs.

Viedokļi par dzejoli
 straume22  2020-04-13 16:26 
Ja to visu ņemt pie sirds...
 lapsu_aacis  2020-04-13 16:33 
un to saka straumaacijs? kam acas slapaa vietaa? :D
 straume22  2020-04-13 16:44 
Mani satrauc uz šo brīdi vairāk tautas musināšana nelasīties baros(TV redzēja
izgāšnedēļas ierakstu),(nospļaujas uz grīdseguma)
 straume22  2020-04-13 16:46 
(čato)
 Susurlacic  2020-04-14 12:28 
.. Par Ponciju P., labi uzrakstīts,,Meistarā un Margaritā". Bariss ar šo dzejoli
mudina visus Bulgakova cienītājus paķert un pašķirstīt viņa darbus
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu