Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir

es nezinu kas mani vajā
vaļā nelaižot
kas manus spēkus sūc
bet kaut kas dīvains manī staigā
uz priekšu atpakaļ un šķērsām
ar zābakiem vai vienkārši kā tārpi lien
es jūtu to zem savas ādas
un krūtīs tumšos lietus vakaros
kad pasaule kā skumjas pārklājas kā vāks
un veras ciet ik katra doma
kas viņš ir?
vai no cilvēka vai dieviem
vai velna ragaina ar asti
vai kāda dvēsele ko visi aizmirsuši
pamesta un meklē jaunu miesas ēku?
vai es pats sev paralēls un šķērsām
no citas kādas esības?
es nezinu…

Viedokļi par dzejoli
 straume22  2020-02-18 11:28 
"kad pasaule kā skumjas pārklājas kā vāks"
(ieslīgst klubkrēslā, nāk dziļas
filozofiskas pārdomas par Dzīves esību un klīstošajām radībām apkārt), (nav sajēgas,
tikai domas)
Kapi, pavadītāju pulciņa drūzma, briesmīgs lietus, tikai es guļu kaut
kādā sausā, tīrā kastē, vāks virsū... Miesai, tā teikt, jauna ēka. K-hem...
 farruca  2020-02-21 12:29 
ļoti bēdīgs dzejs...un viss pārāk samudžināts,ezotērika psiholoģija..gribas autoram
sauli iespīdināt sejā.
 Maarka_Tvans  2020-02-27 17:51 
Straum..;)
Piekrīt
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu