Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Beigas labajam laikam

Pēdējā rudens lapa, aiztraucās raudošā vējā,
Pēdējo, renstelē slaucīja sētnieks ar alerģiju.
Todien, kad koki izģēbās kaili, krusa olas dēja.
Varbūt kāds tur stāvēja vai arī klātienē bija?

Es nē, Man negribas redzēt.
Vasarai pēdējie mati kā krīt.
Es aizveru acis, atveru muti
Pasaulei kliedzu- tiksimies rīt!.
Viedokļi par dzejoli
 Cerinju_Peeteris  2019-10-18 11:04 
..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu