Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzej-nieks un mūza (fabula)


Kāds dzej-nieks, ļoti slavenais,
(Kam skelets skapī iespīlēts),
Reiz noņēmās pa virtuvi
Ar sakrunkotu dvēseli.

Tas skumji grieza rasolu,
Lai sirdij mieru atrastu,
Un mūzu ļoti gaidīja,
(Tak kādreiz viņa atnāca).

Un mūza tiešām ieradās,
(kad dzej-nieks nazi nolika),
Un aizrautīgi stāstīja,
Kas gaidāms „dzejas dārziņā”:

„Nu debess, zvaigznes - tīrs „nekas”,
No tām vien nepatikšanas.
Ir aprakstītas visas tās
Jau seno laiku grāmatās.

Ar mīlestību ir tāpat,
Un naktīm, svecēm, asarām,
Un miglu, logiem aizvērtiem,
Un siena gubām vasarā...”


Nu dzej-nieks kļūst kā amēba,
Pliks pats, bez sava skeleta:
„Vairs tiešām rakstīt nav par ko?
Kā gan es pārdzīvošu to?”

Bet mūza durvīs pagriezās
Un viņam ģīmī iesmējās:
„Par gramofoniem runājot,
Sen laiks bij’ aizmēzt visus tos!”

Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2019-05-18 23:01 
reiz bariss
domu domaadams
garj aku lauka viduu
( chaapoja leenaa garaa
)
paboliijaas uz aku
a taa maite taada paboliijaas pretii

tamaa momentaa
citi
saak valodu raustiit
nu a barisam aCpraaga valjaa
ohuja frigiditaates
chakra


-atdzejoja pretii-


 Susurlacic  2019-05-20 15:23 
Jūtu sevī amebiodālu kustību.
Tfu Baris!
Man sagrozīji vienīgo kroku...
 RRAGANA  2019-05-22 22:43 
Ohoho!
Seriāls!
Super!👍
 lautari8  2019-05-28 02:15 
Es šajā dzejolī pat saskatīju kāda reāla cilvēka rīcību un manuprāt, visiem zināmu.
Kas zin varbūt kādreiz bijis arī oHo lietotājs, tagad viņam ir jauna mūza. tv var
viņu redzēt dažreiz.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu