Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laužot sirdis

Laužot sirdis, dzīvojam,
Sabradājot citu - asiņainām pēdām!
Bet asaru akās slīkstot ik vakaru -
Jautājam saulrietam mēmam - Kā Tev iet?!

Laužot sirdis, dzīvojam
Zem mēness blāvās ēnas -
Ar cerību naivu, ka kādu dienu -
Mīlestība uzcels starp mums sienu!

Laužot sirdis, dzīvojam!
Visvairāk laužot sevi -
Lai ko es arī darītu,
Ceļa galā satikšu vien Tevi...
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2019-04-26 00:03 
kakaadu dienu?

a kapee uzreiz ne kakadee? vistas bljaavienC kad nodeej olu?!
 lapsu_aacis  2019-04-26 00:05 
arj nepacietiibu gaidu esteetikas konsultantes, nopelniem turiigaas dzdz
publiciantes, sienaazhu ganiitaajas esteetisko korekciju kakadei!

iSSpiediis
jeb tuČ tuČ pietruuks akal?
 Susurlacic  2019-04-26 12:41 
,,Ceļa galā satikšu vien Tevi"... Vai tā ir domāta Nāve?? Ceļa noslēgumos..pilnīgi
visos tā sagaida atplestām rociņām :)
 klusaisMiileetaajs  2019-05-06 18:27 
Ja mīlestība cels sienu, tad lai neaizmirst vārtiņus ietaisīt! :)
 straume22  2019-05-07 19:15 
Briesmīgi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu