Laužot sirdis

autors: adias [dzejoļi]

Laužot sirdis, dzīvojam,
Sabradājot citu - asiņainām pēdām!
Bet asaru akās slīkstot ik vakaru -
Jautājam saulrietam mēmam - Kā Tev iet?!

Laužot sirdis, dzīvojam
Zem mēness blāvās ēnas -
Ar cerību naivu, ka kādu dienu -
Mīlestība uzcels starp mums sienu!

Laužot sirdis, dzīvojam!
Visvairāk laužot sevi -
Lai ko es arī darītu,
Ceļa galā satikšu vien Tevi...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2019-04-26 00:03
kakaadu dienu? a kapee uzreiz ne kakadee? vistas bljaavienC kad nodeej olu?!
lapsu_aacis	2019-04-26 00:05
arj nepacietiibu gaidu esteetikas konsultantes, nopelniem turiigaas dzdz publiciantes, sienaazhu ganiitaajas esteetisko korekciju kakadei! iSSpiediis jeb tuČ tuČ pietruuks akal?
Susurlacic	2019-04-26 12:41
,,Ceļa galā satikšu vien Tevi"... Vai tā ir domāta Nāve?? Ceļa noslēgumos..pilnīgi visos tā sagaida atplestām rociņām :)
klusaisMiileetaajs	2019-05-06 18:27
Ja mīlestība cels sienu, tad lai neaizmirst vārtiņus ietaisīt! :)
straume22	2019-05-07 19:15
Briesmīgi.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!