Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pilnas kabatas


Sen pilnas kabatas ir –
ar neko,
sen stāvam izmirkuši mēs –
nekur.
Ne tāpēc un ne kādēļ,
ne kāpēc,
kā rudens lapas lietus peļķē tur.

Nekādus orientierus
neatrast
šai esībā,
kas raiba apkārt viz.
Un varbūt tu,
un varbūt kādreiz es,
uz mūžiem nopostīsim pasauli.

Jo visi šodien, vakar,
arī rīt,
sen pašā rakstāmspalvas galā trīc.
Un skaties,
spēle šī jau beigusies,
nu jāver durvis ciet,
jo laiks ir iet...
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2019-03-12 13:47 
1 panC super, aber taalaak..
 bariss  2019-03-12 14:48 
Man tie orientieri arī nepatīk un vēl šis tas. Tāpēc meklēju ka vēl var
pateikt.

Pilnas kabatas

Sen pilnas kabatas ir –
ar neko,
sen stāvam
izmirkuši mēs –
nekur.
Ne tāpēc un ne kādēļ,
ne kāpēc,
kā rudens lapas lietus
peļķē tur.

Nekādas pieturzīmes
neatrast
šai esībā,
kas raiba apkārt viz.
Un
varbūt tu,
bet varbūt kādreiz es,
uz mūžiem nopostīsim pasauli.

Jo visi šodien,
vakar,
arī rīt,
kā piliens rakstāmspalvas galā trīc.
Un skaties,
spēle šī jau
beigusies,
nu jāver durvis ciet,
jo laiks ir iet...
 lapsu_aacis  2019-03-13 09:13 
da ne orientieros saals. 1. pantaa tu pateici VISU. tik ljoti visu, ka tie paarejie
divi kljuust .. nu kaa lai saka .. 1. panC irj tik stiprs konstrukvijaa un jeegaa, ka
tu vairs nevareesi piedzejot tam klaat 2, vienliidz stiprus, a peec dzejoshanas
principa, tieshi otrajam jaabuut speeciigaakajam, peec kura sekos treshais-
atslaabums.

es aCtaatu mieraa,arj 1. pantu, avosj peec gadiem atnaaks
turjpinaajums paC. taa meedz notikt.
 straume22  2019-03-16 11:29 
Darbiņš patika.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu